Kailžaungliemeži (Nudibranchia)[1] ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu. Tie ir vieni no skaistākajiem bezmugurkaulniekiem pasaulē, kurus bieži rotā visneparastākie un visneiedomājamākie krāsu salikumi. Zināmas vairāk nekā 3000 kailžaungliemežu sugas, un nepārtraukti tiek atklāti jauni šīs kladas pārstāvji.[2]
Kailžaungliemju žaunas, t.s. sekundārās žaunas, ir atklātas un atrodas daudzajos izaugumos uz gliemežu muguras.
Vārds nudubranchia ir saliktenis, kas sastāv no latīņu nudus ("kails") un grieķu βραyχια ("žaunas").[3]
Angliski izdotajā literatūrā Nudibranchia pārstāvjus dēvēja arī par "jūras gliemjiem" (sea slugs), uzskatot abus nosaukumus par savstarpēji aizstājamiem. Taču, lai arī visi kailžaungliemeži ir jūras gliemji, ne visi jūras gliemji ir kailžaungliemeži. Un Nudibranchia ir tikai daļa no vienas gliemežu klases pamatkladas Heterobranchia, kurai pieder arī liels skaits citu jūrās mītošu gliemežu, ieskaitot tādus, kurus klāj čaulas.[3]
Kailžaungliemežu izmēri un formas ir atšķirīgas. Lielāko pārstāvju garums pārsniedz 30 cm, kamēr mazākie nav garāki par 6 mm.[2] Tie ir vieni no košākajiem un krāšņākajiem okeānu iemītniekiem, kurus rotā spilgts krāsojums un sarežģīti raksti. Daudzi līdzinās skaistiem jūras ziediem. Citiem lielais skaits muguras izaugumu atgādina spalvas.
Visiem pieaugušiem kailžaungliemežiem iztrūkst jebkāda veida čaula. Dažu mīkstos ķermeņus cietina kaļķa daļiņas, kas aizvieto skeletu. Uz galvas novietoti divi vai vairāku pāru taustekļi, ar kuru palīdzību tie veic taustes, garšas un smaržas funkcijas. Daļai sugu žaunas veido deviņu vai vairāk spalvveidīgu formu vainags ap izvadatveri, citām — muguras izaugumi.
Pārtiek no medūzām vai polipiem, bieži pārņem to dedzinošās šūnas. Tās no gremošanas orgāniem pārvietojas pa ķermeni un paliek muguras izaugumos, veidojot efektīvu aizsardzības sistēmu.[3]
Kailžaungliemežiem ir atšķirīgs mutes aparāts. Daudzas sugas nograuž barību ar zobainu, ragveida mēli jeb radulu, kas darbojas līdzīgi rīvei. Savukārt citi ar žiletveidīgiem žokļiem tikai apgrauž sava upura mīksto ķermeni.
Sastopami visos pasaules okeānos.
Mitinās dažādu dziļumu sālsūdeņos, no plūdmaiņu zonas līdz vairāk nekā 700 m dziļumam. Jaunas kailžauņgliemju sugas ir atklātas 2500 m dziļumā.[4] Vislielākā sugu daudzveidība ir seklos ūdeņos, tā sauktajos kontinentālajos šelfos.
Būdami vēderkāju klases pārstāvji, daudzi kailžaungliemeži pārvietojas uz vienas muskuļotas kājas, lienot pa zemūdens klintīm starp aļģu audzēm. Citas sugas var ātri peldēt, jo tām ir muskuļotas spuras ķermeņa sānos. Daži Glaucus ģints kailžaungliemeži paliek ūdens virspusē un dreifē ar galvu lejup.
Visi kailžaungliemeži ir plēsēji. Lai arī tie gausi mēdz mieloties ar aļģēm, pamatbarību veido sūkļi, hidrozoji, jūras anemones, koraļļi, tunikāti, sprogkāji, kā arī citi kailžaungliemeži. Dažkārt tie tika raksturoti kā strikti aļģu ēdāji. Tāpēc akvārijos kailžaungliemeži kļūdainās informācijas dēļ bieži ātri gāja bojā, jo akvāristi pilnībā nesaprata, kā tos pareizi turēt.[2][3]
Daži kailgliemeži ēd koraļļus, kuriem uz ķermeņa ir mikroskopiski matiņi. Šie matiņi no ūdens un ogļskābās gāzes gaismas iedarbībā veido barības vielas. Apēstais korallis daļēji tiek transportēts uz izaugumiem, kas atrodas uz gliemeža muguras, un mikroskopiskie matiņi turpina dzīvot. Kad gliemezis uz sēkļa saules gaismā izpleš savu muguru, matiņi nepārstāj veidot barības vielas — tā gliemezis iegūst būtisku daļu barības.
Izņemot galvkājus, lielākā daļa gliemju ir hermafrodīti jeb divdzimumu dzīvnieki. Tomēr, lai apaugļotos, tiem nepieciešama sveša sperma.
Daudzas kailžaungliemežu sugas vasarā pulcējas uz sēkļiem, kur visi izlaiž spermu un dēj oliņas. Šie gliemji izdēj milzīgu daudzumu oliņu — reizēm pat trīssimts tūkstošus vienā reizē. No apaaugļotajām oliņām izšķiļas neizteiksmīgas krāsas kāpuri (veligeri). Katram kāpuram ir divas krokas, ko klāj liels daudzums izaugumu, tāpēc ūdenī tas spēj pārvietoties, izmantojot jūras straumes, — kā planktons.
Pēs dažām nedēļām no kāpura ķermeņa pazūd abas krokas, un viņš nogrimst jūras dibenā. Tur tas pakāpeniski pārveidojas par pieauguša gliemeža kopiju.
Parasti izdala divu veidu kailžaungliemežus — "dorīdos" un "aeolīdos"[5]
Sākotnēji kailžaungliemeži veidoja Nudibranchia kārtu, kuru izdalīja dorīdu un aeolīdu apakškārtās:
Saskaņā ar 2001. gadā[6][7] veikto iepriekšējās klasifikācijas revīziju, klada Nudibranchia tika iedalīta divās lielās kladās:
Taču pēc jaunākās, 2005. gada klasifikācijas,[8] Nudubranchia līdztekus kladai Pleurobranchomorpha pieder pie kladas Nudipleura.
Savukārt Nunubranchia tālāk iedalās divās kladās Euctenidiacea un Dexiarchia, katra no kurām sastāv no vairākām kladām un virsdzimtām:
Felimare picta (= Hypselodoris edenticulata)
Nembrotha milleri pāris
Kailžaungliemeži (Nudibranchia) ir jūras gliemju klada, kuras pārstāvji pēc kāpura attīstības stadijas nomet čaulu. Tie ir vieni no skaistākajiem bezmugurkaulniekiem pasaulē, kurus bieži rotā visneparastākie un visneiedomājamākie krāsu salikumi. Zināmas vairāk nekā 3000 kailžaungliemežu sugas, un nepārtraukti tiek atklāti jauni šīs kladas pārstāvji.
Kailžaungliemju žaunas, t.s. sekundārās žaunas, ir atklātas un atrodas daudzajos izaugumos uz gliemežu muguras.
.jpg)
