Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs.[1] Būdamas svaigas, indīgas visas auga daļas; inde izzūd pēc karsēšanas vai žāvēšanas.[2]
Auga izskats var būt visai dažāds un variē atkarībā no augšanas vietas. Stublājs stāvs, masīvs, dobs, zarains, parasti kails.
Lapu garums 2—4 cm, platums līdz 5 cm. Tās staraini šķeltas vai dalītas, mazliet sukulentas, plūksnu forma variē no lineāras līdz olveidīgai. Plūksnas mala zobaina vai gluda. Ūdenī augošiem eksemplāriem piezemes lapas garos kātos, plātne sekli daivaina vai šķelta, guloša uz ūdens virsmas.
Ziedi zaru galos, bāli dzelteni, to garums 0,5 cm. Kauslapas atliekušās. Sugai raksturīgs cilindrisks kopauglis, iegarens (līdz 1 cm) riekstiņu kopauglis ar daudziem (parasti 60—100) sīkiem riekstiņiem ar īsu knābīti. Zied no jūnija līdz septembrim.[1]
Plaši izplatīts Eiropā, ieskaitot Britu salas, Ziemeļamerikā, Ziemeļāfrikā no Ēģiptes līdz Marokai, Āzijā no Turcijas un Sīrijas caur Vidusāziju, Kaukāzu, Krieviju līdz Ķīnai un Japānai. Arī Indijas ziemeļos, Nepālā. Austrālijā salas dienvidos un austrumos.[3]
Latvijā diezgan bieži visā teritorijā.
Atsevišķi eksemplāri un nelielas grupas mitros pļavu pazeminājumos, dīķos, vecupēs un slapjās nezālienēs, klinšainās lāmās, ap govju kūtīm un kūtsmēsliem.[4] Raksturīga arī pārmitrās jūras piekrastēs.
Plašajā areālā un dažādajos biotopos sadalās vairākās pasugās un varietātēs.[5]
Svaigas auga daļas ir indīgas. Apēdot var izraisīt zarnu iekaisumu. Kodīgā sula uz ādas var radīt čulgas.[2] Izmanto homeopātijā.
Ļaunā gundega (Ranunculus sceleratus) ir viengadīgs vai divgadīgs, 10—60 cm augsts gundegu dzimtas lakstaugs. Būdamas svaigas, indīgas visas auga daļas; inde izzūd pēc karsēšanas vai žāvēšanas.
