Varžu dzimta (Ranidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 372 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 16 ģintīs.[1] Nesenā pagātnē varžu dzimtai saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir veikta revīzija un daudzas kādreizējās varžu ģintis izdalītas jaunās dzimtās, tādēļ dzimta mūsdienās ir kļuvusi mazāka.[2] Varžu dzimtas sugas mājo gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās nav sastopamas Dienvidamerikas pašos dienvidos, Āfrikas dienvidos, Madagaskarā un lielākajā daļā Austrālijas.[1]
Latvijā sastopamas 5 varžu dzimtas sugas: parastā varde (Rana temporaria), purva varde (Rana arvalis), ezera varde (Pelophylax ridibundus), dīķa varde (Pelophylax lessonae) un zaļā varde (Pelophylax kl. esculentus).[3] Latvijā visbiežāk sastopamā varžu suga ir parastā varde.
Varžu dzimtas sugām ir raksturīga gluda un mitra āda, spēcīgas, garas kājas un pakaļkāju pēdām peldpleznas. Varžu sugas ir vidēji lieli bezastainie abinieki. Mazākā dzimtā ir Ziemeļamerikā dzīvojošā meža varde (Lithobates sylvatica), kuras mazāko īpatņu ķermeņa garums ir 37 mm.[4] Lielākā daļa varžu sugas dzīvo ūdenī vai tuvu ūdenstilpnei. Visas sugas ūdenī nērš ikrus, no kuriem attīstās kurkuļi, bet tie metamorfozes ceļā kļūst par uz sauszemes dzīvojošām vardēm.
Varžu dzimta (Ranidae)[1]
Varžu dzimta (Ranidae) ir viena no lielākajām un plašākajām bezastaino abinieku (Anura) dzimtām, kas apvieno 372 mūsdienās dzīvojošas varžu sugas un kas tiek iedalītas 16 ģintīs. Nesenā pagātnē varžu dzimtai saskaņā ar jaunākajiem ģenētiskajiem pētījumiem ir veikta revīzija un daudzas kādreizējās varžu ģintis izdalītas jaunās dzimtās, tādēļ dzimta mūsdienās ir kļuvusi mazāka. Varžu dzimtas sugas mājo gandrīz visos kontinentos, izņemot Antarktīdu. Tās nav sastopamas Dienvidamerikas pašos dienvidos, Āfrikas dienvidos, Madagaskarā un lielākajā daļā Austrālijas.
