Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria). Tā apvieno 2 kārtas. Šīs virskārtas sugas mūsdienās ir sastopamas tikai Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tie ir skudrulāči, sliņķi un bruņneši.
Senākie fosilie atradumi ir atrasti Dienvidamerikā, un tie ir apmēram 60-65 miljonus gadu veci no paleogēna laika.[1] Šīs virskārtas dzīvnieki ilgu laiku attīstījās izolētā vidē Dienvidamerikā. Antiļu salas Amerikas placentāļi sasniedza miocēna sākumā, bet Centrālameriku un Ziemeļameriku pirms apmēram 9 miljoniem gadu.[2]
Zinātniskais nosaukums Xenarthra nozīmē dīvainās locītavas. Šis vārds tika izvēlēts tādēļ, ka šiem dzīvniekiem ir savdabīgi un atšķirīgi no visiem pārējiem zīdītājiem mugurkaula skriemeļi. Tiem ir papildus kustēšanās spējas, kādas nav citiem zīdītājiem. Tēviņiem nav ārējo krūšu dziedzeru, tie atrodas starp urīnpūsli un taisno zarnu.[3] Amerikas placentāļiem ir arī vislēnākā vielmaiņa no visiem dzemdētājzīdītājiem.[4]
Amerikas placentāļi (Xenarthra) ir zīdītāju klases (Mammalia) virskārta, kas pieder placentāļu infraklasei (Eutheria). Tā apvieno 2 kārtas. Šīs virskārtas sugas mūsdienās ir sastopamas tikai Ziemeļamerikā un Dienvidamerikā. Tie ir skudrulāči, sliņķi un bruņneši.
_(cropped).jpg)
