Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna). Šai sugai ir ļoti liels izplatības areāls, tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā.[1] Retu reizi ir ieklejojusi Latvijā.[2]
Rudās dižpīles dabīgais izplatības areāls plešas no Eiropas dienvidaustrumiem austrumu virzienā līdz Baikāla ezeram un Mongolijai. Tā sastopama arī Āfrikas ziemeļrietumos un Etiopijas kalnienē. Rietumeiropas populācija izveidojusies no putniem, kas izbēguši no nebrīves. Piemēram, Šveicē 2004. gadā uzskaitīti vairāk nekā 400 īpatņi. Savdabīga populācija izveidojusies Maskavā. Rudās dižpīles ligzdo savvaļā Maskavas apkārtnē, bet ziemo Maskavas zooloģiskajā dārzā.[2] Lielākā daļa Āzijas populācijas ir gājputni, dodoties ziemot uz Āzijas dienvidiem — Indijā un Dienvidaustrumāzijā. Āfrikas un Dienvidāzijas populācijas ir nometnieki.[1]
Rudā dižpīle Latvijā ir reta ieceļotāja. Tā var ieceļot gan no austrumiem, gan rietumiem. Šobrīd ir zināmi 6 novērojumi, no kuriem tikai viens atzīts kā savvaļas putna novērojums — 1994. gadā, Engures ezerā, kad Ziemeļeiropā tika novērota samērā spēcīga šīs sugas invāzija. Piecos citos gadījumos putnu izcelsme nav viennozīmīgi skaidra. Visticamākais, ka tie ir bijuši no nebrīves izbēguši putni vai to pēcnācēji, kas ligzdo savvaļā Rietumeiropā un Maskavā.[2]
Rudā dižpīle ir krāšņa, liela auguma pīle. Tās ķermeņa garums ir 58—70 cm, spārnu izplētums 110—135 cm, svars 925—1640 g.[3][4] Knābis masīvs un melns. Rudās pīles apspalvojums ir koši, oranžīgi brūns. Galva gaiša, seja bieži balta. Spārni balti ar melnām lidspalvām, arī aste ir melna ar zaļganu spīdumu.[3] Rudā dižpīle ļoti labi peld, bet lidojumā vairāk atgādina zosi. Abi dzimumi izskatās līdzīgi: vienīgi tēviņam vairošanās sezonas laikā ap kakla pamatni ir melns gredzens, bet mātītei bieži ir balta seja, kā arī tā ir mazāka.[3]
Rudā dižpīle mājo atklātā ainavā, tāpēc ir aktīva nakts laikā.[3] Vairošanās sezonas laikā tās uzturas pa pāriem, lai gan vairāki pāri var apvienoties nelielās kopīgās ligzdošanas kolonijās. Rudenī un ziemā putni apvienojas baros. Parasti tie ir nelieli bari, bet tajos var būt arī 4000—10 000 īpatņu.[1] Pēc vairošanās sezonas pieaugušie putni nomaina apspalvojumu, un tie nespēj lidot apmēram 4 nedēļas. Šajā laikā rudās dižpīles apmetas lielās ūdenstilpēs, atklātās vietās. Visbiežāk tie ir stepes vai kalnu ezeri, lielas upes. Rudo dižpīli Himalajos var novērot līdz 5000 metriem virs jūras līmeņa.[1]
Rudā dižpīle ir visēdāja un barojas ar zāles jaunajiem asniem, dažādu augu sēklām, graudiem, vēžveidīgajiem, kukaiņiem (gan sauszemes, gan ūdens), tārpiem, kāpuriem, ūdens gliemjiem, nelielām zivīm, vardēm, ikriem un kurkuļiem.[1]
Ligzda visbiežāk ir sekla iedobe zemē. Paratsi tā atrodas ūdenstilpes krastā, bet reizēm samērā tālu, kādā padziļinājumā vai bedrē. Rudā pīle ligzdu mēdz iekārtot arī pamestās ēkās, fermās, koku dobumos līdz pat 10 metru augstumā, klinšu alās un retos gadījumos putnu būros.[1] Dējumā ir 6—16 krēmīgi baltas olas. Inkubācijas periods ilgst apmēram 28—29 dienas. Kamēr tēviņš apsargā ligzdošanas teritoriju, mātīte perē. Ligzdošanas laikā putni ir samērā agresīvi.[3] Par mazuļiem rūpējas abi vecāki. Jaunie putni sāk lidot apmēram 55 dienu vecumā.[3]
Rudā dižpīle (Tadorna ferruginea) ir pīļu dzimtas (Anatidae) suga, kas pieder pie dižpīļu ģints (Tadorna). Šai sugai ir ļoti liels izplatības areāls, tā mājo Eiropā, Āzijā un Ziemeļāfrikā. Retu reizi ir ieklejojusi Latvijā.
