Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.
To barību galvenokārt veido zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Šīs zivis galvenokārt zvejo ar tīkliem, bet tās tiek nozvejotas arī kā piezveja, zvejojot citas grunts zivis ar traļiem, rāmju traļiem un rinķvadiem. Baltijas jūrā akmeņplekste minimālais nozvejas garums ir 30 cm.[1]
Akmeņplekste (Scophthalmus maximus) ir pārsvarā uz grunts dzīvojoša zivs, kas uzturas smilšainās un akmeņainās gultnēs 20–80 m dziļumā.
To barību galvenokārt veido zivis, vēžveidīgie un bezmugurkaulnieki. Pieaugusi akmeņplekste garumā var sasniegt līdz vienam metram un svērt līdz 25 kg. Akmeņplekstes dzīvo Ziemeļjūrā, Skagerakā, Kategatā, Baltijas jūrā un Atlantijas okeānā, bet to krājumi sarūk. Šīs zivis galvenokārt zvejo ar tīkliem, bet tās tiek nozvejotas arī kā piezveja, zvejojot citas grunts zivis ar traļiem, rāmju traļiem un rinķvadiem. Baltijas jūrā akmeņplekste minimālais nozvejas garums ir 30 cm.
