Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta. Dzimtā ir koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis — ozoli, dižskābarži un kastaņas.
Latvijā savvaļā dzimta ir pārstāvēta ar vienu sugu un tas ir parastais ozols.[1] Apstādījumos samērā bieži stādīts sarkanais ozols, Eiropas dižskābardis. No kastaņām pie mums izturīgākā suga ir zemā kastaņa (Castanea pumila). Vietām stādīta arī ēdamā kastaņa (Castanea sativa). Latvijā dažās kolekcijās audzē arī dienvidskābaržu (Nothofagus) ģints pārstāvi Ugunszemes dienvidskābardi (Nothofagus australis), kura dzimtene ir Dienvidamerikas dienvidi.
Dzimtas augiem augļi ir rieksti. Ozolu augļus tautā sauc par zīlēm jeb ozolzīlēm. Kastaņu riekstus tautā sauc par kastaņiem. Daudzu sugu augļiem liela nozīme pārtikā.
Dižskābaržu dzimta (Fagaceae)
Dižskābaržu dzimta (Fagaceae) ir augiem bagāta dižskābaržu rindas dzimta. Dzimtā ir koki un krūmi. Pazīstamākās ģintis — ozoli, dižskābarži un kastaņas.
Latvijā savvaļā dzimta ir pārstāvēta ar vienu sugu un tas ir parastais ozols. Apstādījumos samērā bieži stādīts sarkanais ozols, Eiropas dižskābardis. No kastaņām pie mums izturīgākā suga ir zemā kastaņa (Castanea pumila). Vietām stādīta arī ēdamā kastaņa (Castanea sativa). Latvijā dažās kolekcijās audzē arī dienvidskābaržu (Nothofagus) ģints pārstāvi Ugunszemes dienvidskābardi (Nothofagus australis), kura dzimtene ir Dienvidamerikas dienvidi.
Dzimtas augiem augļi ir rieksti. Ozolu augļus tautā sauc par zīlēm jeb ozolzīlēm. Kastaņu riekstus tautā sauc par kastaņiem. Daudzu sugu augļiem liela nozīme pārtikā.
