Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei.
Lakša sīpols ir slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Stublājam ir divas lapas, retāk trīs, kas ir nedaudz īsākas par stublāju. Pats stublājs ir 15 līdz 40 cm garš. Balti ziedi ciešā pušķveidīga vai lodveidīgā čemurā. Lakša auglis ir pogaļa ar trim sēklām. Zied maijā un jūnijā. Auga lapām ir izteikta ķiploku smarža.[1]
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās.[2] Latvija atrodas tuvu lakšu izplatības areāla austrumu robežai. Tipiskas lakša audzes atrodamas Slīteres nacionālajā parkā. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis Gustavs Kīzerickis Zaubes apkārtnē.[1]
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2014. gada augs Latvijā.[3]
Laksis vai meža loks jeb mežloks (Allium ursinum) ir daudzgadīgs sīpolu dzimtas lakstaugs. Lakša izplatības apgabals aptver Eiropu no Skandināvijas līdz Vidusjūras piekrastei.
Lakša sīpols ir slaids, līdz 5 cm garš un 1 cm resns. Stublājam ir divas lapas, retāk trīs, kas ir nedaudz īsākas par stublāju. Pats stublājs ir 15 līdz 40 cm garš. Balti ziedi ciešā pušķveidīga vai lodveidīgā čemurā. Lakša auglis ir pogaļa ar trim sēklām. Zied maijā un jūnijā. Auga lapām ir izteikta ķiploku smarža.
Laksis aug ēnainos, mitros mežos, galvenokārt gāršās. Latvija atrodas tuvu lakšu izplatības areāla austrumu robežai. Tipiskas lakša audzes atrodamas Slīteres nacionālajā parkā. Latvijā laksi pirmo reizi 1886. gadā ievācis Gustavs Kīzerickis Zaubes apkārtnē.
Laksis ierakstīts Latvijas Sarkanajā grāmatā. 2014. gada augs Latvijā.
