Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām. Daudzas dunduru dzimtas sugas ir liela auguma kukaiņi, un tie ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem.[1] Tomēr kož tikai mātītes, lai sūktu asinis no zīdītājiem, cilvēkus ieskaitot. Dunduri sastopami visā pasaulē, izņemot dažas attālas okeānu salas un polāros reģionus. Dunduru dzimtā zināmas apmēram 4500 sugas,[2] no kurām Latvijā konstatētas 27 sugas.[1]
Lielākie dunduri Latvijā ir diždunduri (Tabanus), bet no tiem vislielākais ir govju dundurs (Tabanus bovinus), kā arī liels ir briežu dundurs (Hybomitra tarandina). Cilvēkam tie uzbrūk reti. Daudz agresīvāki attiecībā uz cilvēku ir zeltači (Chrysops), kā arī ļoti bieži cilvēkam uzbrūk aklie dunduri (Haematopota).[1]
Dunduri ir lieli vai vidēji lieli kukaiņi ar lielām saliktajām acīm, īsiem taustekļiem, kas sastāv no trīs posmiem, un platiem ķermeņiem. Mātītēm acis novietotas plati, attālināti viena no otras, bet tēviņiem acis gandrīz saskaras viena ar otru. Acis ļoti bieži ir košā, kontrastainā krāsā. Uz galvas un krūtīm ir īsi matiņi, bet tie nav uz vēdera posma. Spārni ir divi, membrānveida, pelēkā vai brūnā krāsā, lai gan dažām sugām tie var būt raibi.[3]
Dunduri atkarībā no sugas var būt 5—25 mm lieli, lielākais zināmais spārnu izplētums ir 60 mm.[4] Kāpuri ir gari un cilindrveidīgi, ar nelielām galvām un 12 ķermeņa posmiem.
Asinis sūc tikai mātītes, bet tēviņi ir pilnīgi nekaitīgi, jo pārtiek no nektāra, augu sulām un laputu saldajiem izdalījumiem. Mātītes dūriens ir visai sāpīgs, jo brūcē tiek ievadītas siekalas, kas kavē asins sarecēšanu. Mātītes var baroties arī ar kritušu dzīvnieku hemolimfu, apmēram 2—3 dienas pēc to nobeigšanās. Kopumā mātīte izsūc 50—200 mg asiņu.[5] Tādējādi tās var pārnēsāt dažādu slimību ierosinātājus. Dunduru dzēlumi var izraisīt arī alerģiskus iekaisumus.[5] Visi dunduri ir ļoti izveicīgi lidotāji. Tie parasti ir aktīvi sausā, saulainā laikā, lai gan uzturas mitrās vietās, ūdeņu tuvumā. Dunduri izvairās no tumšām, noēnotām vietām, kā arī nakts laikā tie ir neaktīvi.
Dunduru kāpuri attīstās augsnē, dūņās, trūdošās augu atliekās vai slapjās smiltīs.[5] Mātīte dēj 300—600 olas, veidojoties olu kaudzītēm. Dēšana notiek uz augu lapām, kas atrodas virs ūdens vai ūdens tuvumā. Pēc 3—8 dienām izšķiļas kāpuri, kas izdzīvo 7 attīstības stadijas un pēc pārziemošanas iekūņojas. Pēc 4—6 nedēļām izlido jaunais dundurs. Daļai sugu kāpuri ir plēsīgi un barojas ar citu kukaiņu sugu kāpuriem. Ir arī dunduru kāpuri, kas barojas ar detrītu un augu atliekām.[1]
Dunduru dzimta (Tabanidae)[6]
Dunduri, dunduru dzimta (Tabanidae) ir viena no dunduru infrakārtas (Tabanomorpha) mušveidīgo kukaiņu dzimtām. Daudzas dunduru dzimtas sugas ir liela auguma kukaiņi, un tie ir lielākie no asinssūcējiem divspārņiem. Tomēr kož tikai mātītes, lai sūktu asinis no zīdītājiem, cilvēkus ieskaitot. Dunduri sastopami visā pasaulē, izņemot dažas attālas okeānu salas un polāros reģionus. Dunduru dzimtā zināmas apmēram 4500 sugas, no kurām Latvijā konstatētas 27 sugas.
Lielākie dunduri Latvijā ir diždunduri (Tabanus), bet no tiem vislielākais ir govju dundurs (Tabanus bovinus), kā arī liels ir briežu dundurs (Hybomitra tarandina). Cilvēkam tie uzbrūk reti. Daudz agresīvāki attiecībā uz cilvēku ir zeltači (Chrysops), kā arī ļoti bieži cilvēkam uzbrūk aklie dunduri (Haematopota).
